Trīs revanši vienā vakarā: GTK Namejs reitinga turnīrs (1+), 13.09.2026

GTK Namejs reitinga turnīrs kategorijā 1+ 2026. gada 13. septembrī pulcēja 16 galda tenisa spēlētājus no deviņiem klubiem vecumā no 17 līdz 62 gadiem. Turnīru uzvarēja Jānis Cīrulis, finālā ar 3:2 pieveicot Jāni Jankovski. Zemāk — pilni rezultāti, gala tabula un analīze par to, kāpēc spēles stils šajā turnīrā izšķīra vairāk nekā reitinga punkti.

Ir turnīri, kas neko nemaina, un ir tādi, kuros vairākas vecas rēķina lapas tiek aizvērtas vienā vakarā. Sestdiena GTK Namejs zālē bija otrais variants. Trīs no dienas nozīmīgākajām spēlēm bija revanši, visos trijos gadījumos parādu atdeva tas, kurš iepriekšējo reizi bija zaudējis, un divos no tiem — ar tieši to pašu rezultātu.

Turnīrs noritēja pēc četru grupu posma un pilna izslēgšanas tīkla uz 16 ar spēlēm par katru vietu. Kopā 56 spēles septiņos galdos no plkst. 17:30 līdz 20:32.

Revanšu ķēde

Trīs spēles, kas savā starpā ir saistītas, un kopā tās stāsta visu turnīra vidusdaļas stāstu.

Grupā: Maksims Garaba — Kristiāns Kivlenieks, 3:0

Pēdējo reizi, kad šie divi tikās Namejā Latvijas komandu čempionātā, Kivlenieks uzvarēja ar 3:1. Šoreiz grupu posmā Garaba atbildēja bez atbildes iespējas un izgāja no grupas ar pirmo numuru; Kivlenieks — ar otro. Tieši šis rezultāts noteica abu tālāko ceļu izslēgšanas tīklā.

Ceturtdaļfinālā: Arvīds Strazdiņš — Maksims Garaba, 3:2

Pirmspēdējā turnīrā Garaba uzvarēja Strazdiņu ar 3:2. Ceturtdaļfinālā Strazdiņš atbildēja ar spoguļattēlu — 3:2, 23 minūtes, garākā spēle visā tīkla augšdaļā.

Stilu konflikts šeit ir tīrs: ļoti ātrs un ass spēlētājs ar plašu servju variāciju un plakaniem sitieniem no abām pusēm pret spēlētāju, kurš balstās uz kontroli un konteruzbrukumiem no 2.–3. zonas. Risks pret struktūru. Pirmajā reizē uzvarēja struktūra, otrajā — risks.

Finālā: Jānis Cīrulis — Jānis Jankovskis, 3:2

Pēdējo reizi Jankovskis bija uzvarējis ar 3:2. Šoreiz Cīrulis atbildēja ar tieši to pašu rezultātu.

Tātad: Garaba atriebās Kivleniekam, Strazdiņš atriebās Garabam, un turnīra uzvarētājs atriebās finālā. Trīs revanši, un neviens no tiem nebija pārliecinošs, izņemot pirmo.

Fināls: universālisms pret kontroli

Divdesmit divas minūtes, pieci seti, un turnīra vienīgā spēle, kurā Cīrulis zaudēja vairāk par vienu setu.

Stilu ziņā tas ir gandrīz pilnīgs pretstats. Cīrulis ir universāls spēlētājs — pendulum sāniski apakšējās serves, flicki no galda, topspini pa visu galdu pa līnijām, darbs no pirmās zonas, bloki un asi plakani konteruzbrukumi. Jankovskis nespēlē asi vispār: bloki pirmajā zonā, maigs forehand topspins, bumbu atmešana no otrās zonas un izcila fiziskā izturība.

Šāds duelis vienmēr ir jautājums par to, kurš pirmais salūzt — uzbrucēja precizitāte vai kontroles spēlētāja kājas. Pagājušajā reizē salūza precizitāte. Šoreiz nē.

Izšķirošais elements, visticamāk, bija virziens, nevis temps. Pret bloķētāju, kurš dzīvo tieši pie galda, garumā vilkti topspini atgriežas bezgalīgi — bet plakans konteruzbrukums pa līniju atņem reakcijas laiku. Jankovskis prot absorbēt tempu, bet ne leņķi.

Turnīra uzvarētāja ceļš

Grupu posms izšķīra vairāk nekā izslēgšanas tīkls

Izlozes numuri nāca no grupu rezultātiem, un tieši tur tika izlemta turnīra struktūra.

Dienas lielākais pārsteigums: Kustrovs 3:0 pret Strazdiņu

Deniss Kustrovs (1142) — Arvīds Strazdiņš (1796), 3:0. 654 reitinga punktu starpība un rezultāts bez atbildes — lielākais pārsteigums visā turnīrā, un tas notika, pirms izslēgšanas tīkls vispār bija sācies.

Kustrovs spēlē stilā, kas atgādina Jun Mizutani: no trešās zonas, galvenokārt atmetot bumbu, reizēm topsējot atpakaļ ar forhendu. Pret ļoti ātru un asu uzbrucēju tas nostrādāja perfekti — no attāluma katrs plakanais sitiens un ass topspins atgriezās vēl vienu reizi, un risks, kas parasti nopelna punktu, sāka maksāt.

Rezultātā Kustrovs izgāja no grupas ar pirmo numuru (izlozē Nr. 3), Strazdiņš — ar otro (Nr. 5). Otrā grupā tāda pati situācija: Garaba pirmais (Nr. 4), Kivlenieks otrais (Nr. 6).

Sekas bija tiešas. Abi grupu otrās vietas ieguvēji nonāca tīkla pusēs, kur viņiem agri bija jāsastop grupu uzvarētāji — un tieši tāpēc Strazdiņš ceturtdaļfinālā trāpīja uz Garabu, nevis uz vājāku pretinieku. Trīs no četriem tīkla augšdaļas spēlētājiem bija izgājuši viens caur otru jau pirms 1/8 fināla.

Zīmīgi arī, ka Kustrovam savu grupu posma sniegumu izslēgšanas spēlēs atkārtot neizdevās: 3:2 pret Vaiteli, tad 0:3 pret Kivlenieku. Gala rezultāts — 6. vieta ar reitinga 11. pozīciju, kāpums par piecām vietām.

Septiņpadsmit, astoņpadsmit un divdesmit gadi

Vecuma griezumā turnīra aina ir ļoti skaidra.

Trīs jaunākie turnīra dalībnieki: Arvīds Strazdiņš (17) — bronza, Kristiāns Kivlenieks (18) — 4. vieta, Andrejs Zablovskis (20) — 9.–10. vieta, un tas ar sliktāko izlozes numuru turnīrā.

Pretējā galā: Vladimir Smulskii (62) pabeidza 12. vietā, apsteidzot divus jaunākus spēlētājus, un Andrejs Antonovs (56), turnīra zemākais reitings, izcīnīja uzvaru pret gandrīz par 600 punktiem augstāk reitētu pretinieci.

Vecuma sadalījums izskaidro arī stilu sadalījumu. Aizsardzība, griezieni un mierīga kontrole turnīrā koncentrējās 45+ grupā — Mičulis (50), Antonovs (56), Pavārs (51). Ātrās uzbrukuma un topspina spēles — jaunākajā. Tās ir divas dažādas treniņu skolas vienā tīklā, un šajā turnīrā tās sadalījās gandrīz precīzi pa vecuma robežu.

Kivlenieks: ceturtā vieta ar traumētu plecu

Kristiāns Kivlenieks izcīnīja 4. vietu, spēlējot pēc pleca traumas — un tas maina visu viņa dienas lasījumu.

Viņa stils ir tieši tas, kas plecu noslogo visvairāk: spēle no otrās zonas ar forehand topspiniem, garas izspēles ar visiem pretiniekiem un bekhenda banana flick uz praktiski katras uzņemšanas no kreisās puses. Tas ir spēles modelis, kas prasa pilnu vēzienu simtiem reižu vakara laikā, nevis dažus sitienus pie galda.

Diena sadalījās divās pusēs. Sākumā — 3:1 pret Zigmundu un 3:0 pret Kustrovu. Pret Zigmunda OX pimples blokiem attālums dod laiku izlasīt netipisko atlēcienu; pret Kustrova pasīvo atmešanu topspinu apjoms vienkārši pārspēj.

Beigās — 0:3 pret Jankovski pusfinālā un 0:3 pret Strazdiņu cīņā par bronzu. Divas spēles bez neviena uzvarēta seta.

Tehniski tam ir divi atšķirīgi izskaidrojumi. Jankovskis viņu uzvarēja ar izturību: garās izspēles ir Kivlenieka mājas teritorija, bet Jankovskim tā ir visa spēles būtība, un viņam nav jāriskē ne ar vienu bumbu. Strazdiņš uzvarēja ar pretējo — ar ātrumu un servju variāciju, neļaujot Kivleniekam nostabilizēties otrajā zonā.

Bet ir arī trešais izskaidrojums, kas aptver abus: turnīra piektajā un sestajā stundā plecs, kas visu vakaru vilcis topspinus no attāluma, vairs nedod to pašu bumbas ātrumu. Abas zaudētās spēles bija dienas beigās. Un pirmais zaudējums — 0:3 pret Garabu grupā — nāca pret pretinieku, pret kuru pusgadu agrāk viņš bija uzvarējis 3:1.

Ceturtā vieta šādos apstākļos ir labāks rezultāts, nekā izskatās tabulā.

Tarhanova sabrukums: stiprākais sitiens un tikai viena zona

Vitālijs Tarhanovs (51 g., 1253) bija turnīra septītais reitings un pabeidza 14. vietā — kritums par septiņām pozīcijām, lielākais dienā.

Viņa apraksts izskaidro visu: divas serves no bekhenda ar sānisko un apakšējo griezienu, monstruāls forhenda sitiens, iespējams, spēcīgākais Latvijā, un — spēlē tikai pirmajā zonā pie galda.

Pret aizsargspēlētājiem pirmā zona ir slazds. Chops nāk ar smagu apakšējo griezienu un zemu lidojumu; lai to droši pacelt, jāatkāpjas un jāvelk no apakšas. Spēlētājs, kurš nekad neatkāpjas, katru bumbu ceļ no galda augstuma un vai nu nesit pietiekami droši, vai sit tīklā. Sitiena spēks pret griezienu variāciju no attāluma pārvēršas riskā.

Zīmīgi, ka grupu posmā Tarhanovs Zablovski bija uzvarējis 3:2. Izslēgšanas spēlēs tas pats pretinieks viņu pieveica 3:0. Mainījās nevis forma, bet gatavība garai spēlei pret griezienu.

Aizsargspēlētāju vakars

Abi turnīra tīrie aizsargspēlētāji nostrādāja virs sava reitinga.

Juris Mičulis — 7. vieta

50 gadi, 1172 punkti, reitingā devītais. Long pips, plakani sitieni no kreisās puses. Uzvaras pret Tarhanovu (3:0) un Sabaļausku (3:1) — abi uzbrucēji bez plāna B. Zaudējumi pret Cīruli (0:3) un Garabu (1:3) — abi spēlētāji, kuri lasa griezienu un nemēģina caursist.

Andrejs Zablovskis — 9.–10. vieta

20 gadi, 1153 punkti, un sliktākā izloze turnīrā. Pēdējā vieta grupā deva 16. numuru, un tas nozīmēja tikšanos ar Cīruli jau 1/8 finālā. Pēc 0:3 pret turnīra uzvarētāju viņš mierinājuma tīklā pieveica Tarhanovu 3:0 un Smulskii 3:1.

Divdesmit gadus vecs spēlētājs ar chopiem un sāniskajiem griezieniem no trešās zonas ir reta parādība, un šajā reitinga diapazonā tā ir sistemātiski nenovērtēta — pret aizsardzību vienkārši ir maz konsekventu risinājumu.

Otrais pārsteigums: Sabaļausks pret Pavāru

Arnis Sabaļausks (44 g., 777) — Guntars Pavārs (51 g., 1225), 3:2. 448 punktu starpība piecu setu cīņā 1/8 finālā. Un tas nebija vienreizējs uzplaiksnījums — grupu posmā Sabaļausks jau bija pieveicis Zablovski ar 3:1.

Viņa stils ir agresīvs uzbrukums ar letāliem plakaniem sitieniem, un Pavārs ir tieši tas pretinieka tips, pret kuru tas darbojas: kontrole un griezieni, topspins no abām pusēm, bet nekā asa, viss mierīgi. Plakanajam sitienam vajag bumbu ar prognozējamu griezienu un mērenu ātrumu — Pavārs tieši tādas arī piegādā.

Gala rezultāts: 8. vieta ar reitinga 15. pozīciju — kāpums par septiņām vietām un lielākais turnīrā.

Kāpēc plakanais sitiens uzvarēja tikai vienā virzienā

Turnīrā bija divi spēlētāji, kuri mēģina punktu nopelnīt ar vienu sitienu. Viņu rezultāti veido gandrīz laboratorisku modeli.

Arnis Sabaļausks

• 3:2 pret Pavāru (mierīga kontroles spēle) — uzvara
• 1:3 pret Jankovski (absorbē tempu) — zaudējums
• 0:3 pret Kustrovu (atmet no 3. zonas) — zaudējums
• 1:3 pret Mičuli (long pips) — zaudējums

Vladimir Smulskii

• 3:1 pret Zāģeri — uzvara
• 1:3 pret Zablovski (chopi, sāniskie griezieni) — zaudējums
• 0:3 pret Zigmundu (OX pimples bloki) — zaudējums
• 0:3 pret Garabu (konteruzbrukumi) — zaudējums

Astoņas spēles, viens modelis bez izņēmuma. Plakanais sitiens uzvar to, kas pats tempu nedod, un zaudē visiem, kas bumbu atgriež ar mainīgu griezienu.

Zigmunds: augstas dispersijas spēle ar OX pimples

Dāvis Zigmunds (32 g., 1266, reitingā sestais) pabeidza 11. vietā — kritums par piecām pozīcijām. Viņš spēlē ar OX Long Kamikaze pimples bez švammes, liek blokus pie galda un, tiklīdz rodas iespēja, sit no visa spēka, cenšoties izsist ar vienu sitienu.

Pieci rezultāti, pieci dažādi izskaidrojumi, un neviens no tiem nav par formu. Tas ir stils ar ļoti augstu dispersiju: postošs pret nesagatavotu pretinieku, bezpalīdzīgs pret sagatavotu.

Zāģeres 16. vieta nav viņas rezultāts

Skaidrīte Zāģere (49 g., 1109) pabeidza pēdējā, un tabula šoreiz melo. Viņa savainoja celi un spēlēja ar ceļa traumu jau no pirmās spēles, nespējot izmantot savu ierasto spēli.

Tas ir būtiski tieši viņas stila dēļ. Zāģere taisa blokus pie galda un asas izspēles, un viņas arsenālā ir viss — no banana flick līdz spēcīgiem topspiniem no abām pusēm. Katrs no šiem elementiem prasa kāju darbu un svara pārnesi. Ar traumētu celi paliek rokas, bet pazūd pozīcija.

Neskatoties uz to, trīs no četrām spēlēm beidzās ar 1:3 — pret Strazdiņu, Smulskii un Tarhanovu. Tas nav sabrukums; tas ir spēlētāja, kurš turas pie klases, kamēr ķermenis to atļauj. Vienīgā spēle bez uzvarēta seta bija pēdējā, pret Antonovu — loģiski, ja trauma vakara gaitā pasliktinājās.

Kopā ar Kivlenieka plecu tas nozīmē, ka divi no sešpadsmit dalībniekiem spēlēja ar traumu, un viens no viņiem tik un tā izcīnīja ceturto vietu.

Turnīra skaitļi

• 56 spēles, no tām 32 finālgrupā, 7 galdi, spēles no 17:30 līdz 20:32
• 5 spēles izšķīra piektajā setā: Cīrulis–Jankovskis (3:2), Strazdiņš–Garaba (3:2), Kustrovs–Vaitelis (3:2), Pavārs–Sabaļausks (2:3), grupā Tarhanovs–Zablovskis (3:2)
• Garākās spēles — 30 minūtes: Strazdiņš–Zigmunds un Smulskii–Zigmunds (abas ar pimples spēlētāju)
• Īsākās spēles — 4 minūtes: Antonovs–Jankovskis, Cīrulis–Zablovskis
• Fināls — 22 minūtes
• Vecuma amplitūda — 45 gadi: no Strazdiņa (17) līdz Smulskii (62)
• 8 no 16 dalībniekiem pārstāvēja GTK Namejs, tostarp 1., 3., 5., 6., 7. un 8. vietas ieguvēji

Gala rezultāti un tabula

Trīs secinājumi

1. Revanšs nostrādāja visās trijās reizēs, bet nevienā nepārliecinoši

Cīrulis atbildēja Jankovskim ar 3:2 pēc 2:3, Strazdiņš atbildēja Garabam ar 3:2 pēc 2:3. Abos gadījumos rezultāts ir spoguļattēls, kas nozīmē, ka reālas starpības starp šiem pāriem nav un nākamā tikšanās atkal būs loterija. Vienīgais tīrais revanšs — Garaba pret Kivlenieku 3:0 — nāca pret pretinieku ar traumētu plecu.

2. Griezienu variācija šajā reitinga diapazonā ir vērtīgāka par sitiena spēku

Abi aizsargspēlētāji pārsniedza savu reitinga pozīciju. Abi plakano sitienu spēlētāji uzvarēja tikai pasīvos pretiniekus. Lielākais kritums pieder spēlētājam ar, iespējams, spēcīgāko forhendu Latvijā, un lielākais pārsteigums — spēlētājam, kurš vienkārši atmet bumbu no trešās zonas.

3. Viena zona nav pietiekami

Tarhanovs spēlē tikai pirmajā — divi 0:3 pret aizsargiem. Kustrovs tikai trešajā — 0:3 pret Kivlenieku. Kivlenieks otrajā — 0:3 pret Jankovski un 0:3 pret Strazdiņu. Trīs spēlētāji, trīs dažādas zonas, viena problēma. Cīrulis un Strazdiņš, kuri pārvietojas, spēlēja finālā un par bronzu.

Un ceturtais, kas nav par šo turnīru

Trīs jaunākie dalībnieki — 17, 18 un 20 gadus veci — finišēja trešais, ceturtais un desmitnieka sākumā, un divi no viņiem to izdarīja ar ievērojamiem šķēršļiem: viens ar traumētu plecu, otrs ar turnīra sliktāko izlozi. Nākamgad šī tabula var izskatīties pavisam citādi.